1836 gājieni. Kāpēc mēs ejam?

Standarta

IMG_6299

Es iesāku šo rakstu kaut kad 2016. gada jūlija sākumā, neilgi pēc mana pirmā 1836 gājiena. Es ļoti skaidri atceros, kā pirmo reizi uzdevu sev šo jautājumu “Kāpēc es eju?”. Tas notika kaut kur pusceļā starp Mangaļsalas un Carnikavu, kad liela tveice un pirmās sāpes kājās darīja savu un mēs beidzot pārstājām tarkšķēt, lai padomātu par kaut ko svarīgāku. 

Tad nu zemāk apkopotas manas domas par to, kāpēc neskatoties uz laikapstākļiem, kilometru daudzumu un veselības stāvokli, vesels bars ar cilvēkiem pavada savas vasaras brīvdienas, soļojot gar Latvijas robežu. 

 

Kāpēc mēs ejam? Jo:

– tas ir foršs veids kā pavadīt brīvdienas – sava veida izklaide.

– tā ir iespēja satikt jaunus cilvēkus.

– var iepazīt un apceļot Latviju, turklāt redzēt nevis tūristiem izreklāmētas un uzspodrinātas pilsētas, bet gan Latvijas pierobežu, cilvēkus un viņu dzīvi laukos un mazpilsētās.

– tā ir iespēja pārbaudīt savu fizisko sagatavotību un atklāt savu spēju robežas.

– tas ir tāds sava veida sports – līdzīgi kā skriešana vai nūjošana – iespēja uzturēt sevi labā fiziskā formā.

–  tā ir iespēja piedalīties kopīgās dāvanas veidošanā Latvijas simtgadei (kad gājēji apies apkārt visai Latvijai, tiks veidota filma un grāmata, kā arī visiem paliks foršs, 1836 kilometru garš tūrisma maršruts apkārt Latvijai).

– var baudīt fantastiski skaistu mūziku svētdienu koncertos.

– tā ir iespēja iepazīt sevi, paskatīties uz sevi no malas, iejusties nepazīstamu cilvēku sabiedrībā.

 

Šo sarakstu katrs gājējs noteikti varētu paturpināt un papildināt. Bet pats svarīgākais, ko es sapratu abu šo vasaru gaitā  – vajag vienkārši ļauties ceļam. Atslēgt prātu, nedomāt par problēmām darbā vai ģimenē. Nestresot par to, vai līs lietus, vai nelīs. Vai pusdienās būs kaut kas, ko es neēdu? Vai pietiks ar vienu plāksteru paciņu? Vai šoreiz piedalīsies man pazīstami cilvēki? Patiesībā, tam visam nav nozīmes. Tu vari atbraukt gandrīz vai pliks un tev viss būs. Par tevi parūpēsies gan gājēji, gan vietējie iedzīvotāji, tev pat nekas nebūs jāprasa. Šeit, gājienos, izpalīdzība virmo gaisā, nē, tā ir visapkārt. Kāds vienmēr pajautās, vai negribi padzerties, pacienās ar kādu sviestmaizi, piedāvās plāksteri vēl pirms tu aizdomāsies, ka tev vispār ir tulzna. Sasmērēs ar saules aizsargkrēmu, pat, ja tev šķiet, ka tu saulē diez vai varētu apdegt. Pat piedāvās savus apavus vai drēbes. Un vienīgais, par ko tu spēsi domāt – cik skaista ir Latvija un, ka Latvijas lielākā bagātība ir cilvēki – atvērti, strādīgi, talantīgi, izpalīdzīgi un laimīgi.

 

Advertisements

About redijs

Auns pēc horoskopa un pārliecības. Visa man un manī ir par daudz – par daudz domu, par daudz mērķu, par daudz pārliecības un par daudz šaubu, par daudz gan asaru, gan smieklu. Pat brīvības dažreiz par daudz. Bet es kaut kā dzīvoju ar šo visu, mēģinu priecāties par dzīvi, ne tikai par savējo, bet arī par apkārtējo. Daudz smaidu, to arī jums iesaku. Veselības no tā, ka katru reizi, kad jūs dusmojaties (piemēram, kad kāds trolejbusā jūs pagrūda), nepaliks vairāk. Piedzimu vēl PSRS , apbrīnojami skaistā pilsētiņā Daugavas krastos, ar salauztām lāpstiņām un smagu raksturu, bet ļoti lielām acīm un gariem matiem. Tagad dzīvoju Rīgā, tās ielas mani iedvesmo un liek smaidīt. Bet nākotnē ceru pārvākties vēl tuvāk jūrai, bez kuras neiedomājos savu dzīvi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s