… kad liekas, ka viss ir tieši tā, kā tam jābūt. Esmu absolūtā harmonijā ar sevi un pasauli. Pēc pusotras dienas sāksies mans atvaļinājums, darbā jāpabeidz visi nepabeigtie darbiņi, soma nav sapakota (un tur, es jums teikšu, ir, ko pakot 2 nedēļām!), māja jāsakārto, jo manas prombūtnes laikā pie mums būs ciemiņi, biļetes jānopērk, laivas jāatrod un jānorezervē, instrukcijas visiem jāatstāj, maršruts jāsaplāno, ceļgals pa diennakti jāizārstē, bet es – es sēžu kā simtsgadīgs filozofs un vēsā mierā pārlieku mantas, klausos Sade un Erikah Badu un piedejoju.
Viss būs. Un šis šķietams haoss – kad tavā priekšā daudz darbu ar nezināmu iznākumu, kas atkarīgi no citiem apstākļiem un var mierīgi izgāzties, bet tev ir jāžonglē ar tiem un jāmeklē risinājumi ļoti īsā laikā – patiesībā tas ir mans mīļākais stāvoklis. Sajūties visuvarena un visuvaroša.
Redija skapis 
Galvenais bez steigas un ieelppot dziļi, reizēm visu darot ātri un laikā sanāk lielākas nepatikšanas!
Piekrītu, galvenais bez steigas un ar gaišu galvu visu sakārtot un izlemt.